Labradori - retrīveri ir vieni no populārākajām šķirnēm pasaulē, un lielākā daļā valstu iekļūst populārāko šķirņu trijniekā. Retrīveri lieliski strādā dažādās disciplīnās, gan kā policijas suņi (meklējot narkotikas, spridzekļus, cilvēkus), gan kā aklo pavadoņi, un citās jomās, taču šķirne pirmkārt ir tikusi radīta medībām, un labradors retrīvers ir lielisks medību suns! Cilvēki bieži aizmirst, ka šo suņu sākotnējais uzdevums ir iznest no ūdens nošautās pīles.

Latvijā tradicionāli tiek vairāk medīts ar 6. un 7. grupu suņiem, takšiem, terjeriem, bet citur pasaulē labradors tiek plaši izmantoti tam, kam šķirnes radīšanas laikā tas tika paredzēts.

Labradors nav dzinējsuns (lai gan daži Latvijā tiek izmantoti arī šim mērķim), salīdzinājumā ar citām šķirnēm retrīvera stiprā puse un talants ir spēja strādāt ciešā sadarbībā ar savu saimnieku. Tas ir suns –kompanjons, un gribētos pat teikt, ka darbā uz lauka – vairāk nekā jebkur citur. „Retrieve” tulkojumā nozīmē „pienest” – tas arī ir šīs šķirnes primārais uzdevums – pienest nošauto medījumu, galvenokārt pīles, taču arī sauszemes putnu. Sunim ir labi jāielāgo, kur nokritis medījums, kā arī jāspēj pārmeklēt teritoriju.

Kucēna apmācība ir jāsāk ar to dienu, kad kucēns ienāk jaunajā ģimenē, tas, protams, nenozīmē, ka no maza kucēna uzreiz sāksim prasīt sarežģītus paklausības elementus. (Taču, jāatceras, kas nebūs atļauts pieaugušam sunim, to nedrīkst ļaut arī mazam kucēnam.) Pamati ir ļoti, ļoti svarīgi, un vienmēr jāatceras, ka daudz vieglāk ir sunim iemācīt jaunu lietu, nevis izlabot kļūdu. Ar kucēniem un pavisam jauniem suņiem ir jāstrādā ļoti uzmanīgi, un pats galvenais ir radīt viņiem patiku un interesi par putnu, par aportu pienešanu, nodarbību. Ja būs pozitīva attieksme no jaunsuņa + suņa vēlme izpatikt saimniekam un darboties kopā ar viņu, rezultāti noteikti būs, un šai komandai viss izdosies!

Kucēns var sākt piedalīties medību apmācībā jau no agra vecuma, taču sākumā viņam pašam nebūs jāveic nekādi uzdevumi. Pietiek, ka kucēns atradīsies nodarbību vietā, jutīs atmosfēru, iepazīsies ar pīles un fazāna smaržu – tā ir tik burvīga smarža sunim! Un redzēt, kā strādā pieaugušie suņi, tas ir ļoti vērtīgi kucēnam, viņi daudz mācās no redzētā. Parasti nodarbībās suņi ir ļoti patīkami satraukti, viņi visi vēlas ātrāk tikt strādāt, pienest savu pīli, un šī patīkamā satraukuma atmosfēra ir „lipīga”, mazais kucēns saprot, ka medības, ir ļoti pozitīva nodarbība.

Apmācībā svarīgas ir pozitīvas metodes un motivācija, suns ir ieinteresēts strādāt ar saimnieku, jo viņam šis kopdarbs ir svarīgs un interesants, nevis tādēļ, ka baidās no soda. Pozitīvā apmācība izmanto to atalgojumu, kuru suns vēlas, lielākoties tas ir kārums, taču suņiem, kas nav uz ēdienu motivēti, tā arī varētu būt spēle ar saimnieku. Suns, kas strādā baidoties no soda nekad nestrādās tik labi, kā tāds, kurš darbojas ar prieku un entuziasmu.

Vienmēr jāatceras beigt darbu ar suni uz pozitīvas nots, brīdī, kad suns vēl nav pārguris, brīdī, kad viņam darbs vēl ir ļoti interesants. Tad arī nākamo nodarbību viņš gaidīs un sāks entuziasma pilns (līdzīgi taču dara TV seriālu veidotāji – katra sērija tiek pabeigta aizraujošākajā brīdī, lai mums saglabātu interesi).

Bieži dzirdam, ka ap gadumijas laiku suņu saimnieki sūdzas par Jaungada salūtu un petardēm, lielākoties retrīveru saimniekiem, un jo īpaši tiem, kas nodarbojas ar medību apmācību, šādas problēmas nav, suņi no uguņošanas trokšņa nebaidās, (gadās vēl arī tādi, kuriem tas pat ļoti patīk!). Suņi medībās ir pieraduši pie šāvieniem, un šī noturība pret šāvienu iedzimst. Tomēr, sākot apmācīt jaunu kucēnu, tas ir jādara piesardzīgi, lai suni nenobaidītu.

 

Retrīveru kompleksajās pārbaudēs ir 3 pamatuzdevumi, ar kuriem arī strādājam nodarbībās. Pirmais uzdevums ir darbs ūdenī ar pīli. Sunim redzot no krasta ūdenī tiek mesta pīle, un reizē ar metienu atskan šāviens. Pēc komandas suns tiek sūtīts iznest medījumu no ūdens. Labradors taču mīl ūdeni! Ļoti mīl! Reti gadās sastapt tādu, kurš šo mīlestību nav vēl sevī atklājis, bet dzīves laikā parasti atrod visi. Lielākoties darbs ūdenī ar pīli sunim ir vismīļākais.

Otrs uzdevums ir darbs sauszemē ar sauszemes putniem, parasti fazāniem. Ja pirmajā uzdevumā svarīgākā suņa maņa bija redze (viņš redzēja, kur krīt putns), tad otrajā uzdevumā galvenā medību suņu maņa ir deguns. Atskanot šāvienam tiek mests viens putns, taču tuvākā un tālākā attālumā ir noslēpti vēl 4-5 putni, kuru atrašanās vietu nezina ne suns, ne viņa saimnieks. Pēc komandas labradors atnes to putnu, kas ticis aizmests, un pēc tam viņš tiek sūtīts meklēt pārējos putnus. Šeit tiek pārbaudīta suņa oža, un suņa spēja strādāt patstāvīgi un distancē no saimnieka. Ja lielākoties ar uzdevumu ūdenī suņi tiek galā labi, tad otrais uzdevums jau prasa lielākas iemaņas, un mazāk pieredzējuši dzīvnieki bieži nevēlas strādāt esot attālumā no saimnieka.

Trešais uzdevums pārbauda citas suņa spējas. Suns tiek atvests uz pēdas (trases) sākumu, kur ir vilkts trusis, trases galā ir atstāts pats trusis. Tiek imitēts, ka dzīvnieks ir savainots, kādu laiku vēl bēdzis, kamēr viņa spēki beigušies. Sunim ir jāspēj atrast trusis ejot pa pēdu, un pēc tam jāatgriežas ar visu trusi. Ja otrajā uzdevumā tika pārbaudīta suņa spēja pārmeklēt teritoriju, tad trešajā uzdevumā sunim ir jāstrādā ar apakšējo ožu, jo pretējā gadījumā dzīvnieku atrast būs grūti. Daudzi suņi, kas ir mazāk pieredzējuši, veiksmīgi atrod trusi ejot pa pēdu (jo tas taču ir tik interesanti sunim. Kā lasīt pašu aizraujošāko detektīvromānu pasaulē!), taču kautrējās to atnest – trusis ir smags, neērts un dīvains. Taču, kad suns vienreiz sadūšojas paņemt dzīvnieku mutē un nest, viņš redz, ka nemaz tik briesmīgi nav, un lielākoties šādas aizķeršanās sunim vairs nav. Kad suns ir pieredzējis, viņam vairs nav problēmu ar dažādiem aportiem – vai tas būtu trusis vai fazāns, saimnieka čības vai alus pudele – aports ir aports, nest var visu, kas salien purnā! Bieži sunim, tāpat kā cilvēkam, lai uzlabotu viņa sniegumu, ir jāliek noticēt paša spēkiem. Kad suns redz, ka viņam sanāk un izdodas, un saimnieks nekautrējas suni slavēt par labu sniegumu, rezultāti strauji uzlabojas.

 

Mēs, entuziastu grupa, kas strādā ar saviem suņiem ar medību apmācību, mēs neesam reāli mednieki, taču mēs novērtējam to, kam šī šķirne ir radīta, un vēlamies saglabāt šīs darba īpašības arī nākamajām paaudzēm. Un tāpat pierādīt, ka retrīveri ir brīnišķīgi medību suņi.

Rīkojot nodarbības mēs redzam, ka lielākoties visiem retrīveriem - gan labradoriem, gan zeltainajiem un sprogainajiem retrīveriem ir darba instinkti, arī vairākās paaudzēs aktīvi nestrādājot, tie nav nekur pazuduši. Suņi vēlās strādāt ar ļoti lielu degsmi.

Aicinām visus retrīveru saimniekus, ja jums šķiet, ka pazīstat savu suni, zināt par viņu visu, pamēģiniet ar viņu medību nodarbības, iepazīstiniet viņu ar pīles un fazāna smaržu, liekat iznest no ūdens putnu – jūs ieraudzīsiet pavisam citu suni, iespējams, pats dzīvnieks būs pārsteigts, bet pilnīgi noteikti - laimīgs!

LLRK rīko medību apmācības laika posmā no pavasara līdz rudenim. Lai sāktu mācīties nav nepieciešamas nekādas īpašas priekšzināšanas, taču- jo suns ir paklausīgāks, jo vieglāk ar viņu strādāt. Paklausība, kā jau jebkurā disciplīnā ir nepieciešama, tas ir pamats.

 

Labradors-retrīvers ir enerģijas pilns un aktīvs suns, un medību apmācība ir brīnišķīgs veids, kā nogurdināt savu mīluli. Un kā labi zināms – noguris suns ir labs suns, tas laimīgs gulēs mājās, un nedarīs palaidnības.

 

 

Medības nav vienīgā disciplīna, kurā labradori uzrāda lieliskus rezutātus. Visur pasaulē labradorus aktīvi izmanto glābšanas darbos, arī pie mums Latvijā notiek nodarbības, kur var trennēt suni Glābšanā uz ūdens un Meklēšanas - glābšanas darbos.

Mūs var atrast arī Facebook:

https://www.facebook.com/beckettelf