Melindas galerija 4-8 mēneši

5.05- Šoko

Meitene, kas pie mums valkāja sūnu krāsas banti-Šoko. Mīļā, foršā palaidne. Kopā ar savu lielo draudzeni Šaneli.

30.04 - Turpinam publicēt mūsu foršo kucēnu foršo saimnieku atsūtītās fotogrāfijas.

Saulainas un pavasarīgas bildes no Melindas un Co, daugavpilieši kā parasti aktīvi, mums ir vesela galerija ar pastaigu bildēm.

Skaistā galerija ar Kino un viņa biedru Gramu. Šādas vienreizējas fotogrāfijas var iegūt Skipera studijā pie Everitas. Es nevaru vien beigt priecāties par šīm bildēm!

Everita ir fantastiska fotogrāfe, taču man subjektīvi šķiet, ka labradorus bildēt viņai padodas visskaistāk. Arī mums ir viņas taisītās fotogrāfijas.

Kā arī fotogalerija, kur var redzēt, cik forši iet melnajai meitenei Eiprilai, bildes sākot no ierašanās dienas, gan Lieldienu laikā bildētās. Kā arī Eiprila trīs mēnešu vecumā.

Mīļ-puisis, paklausīgais, foršais Džonatans

Dažas jaukas bildītes no melnā puiša Ziko. Čalis pārbauda, vai Gauja jau ir gana silta peldēšanai. Šoreiz vēl laikam ne.

Vesels fotoalbums no aktīvajiem Daugavpiliešiem. Melindas brīnišķīgā dzīve ķepu-ķepā ar savu melno labradordraudzeni Deboru

Mīļumiņš, saldumiņš un gudrinieks Muffins jaunajās mājās.

Nu jau kādu laiciņu visi kucēni ir pie saviem jaunajiem saimniekiem. Un čaklākie saimnieki mums sūta fotogrāfijas. :)

22. marts, -1 kucēns

Čalītis iemēģina jaunās mājas ērtības
Čalītis iemēģina jaunās mājas ērtības

Reiz vīram jautāju, vai viņš arī laiku pa laikam pārskaita kucēnus, lai būtu drošs, ka neviens nav nekur noklīdis / paslēpies / ielīdis (ir bijuši incidenti), viņš atbildēja, nē, neskaitot gan, jo varot uzreiz, uz aci noteikt, vai visi ir uz vietas. Izjūtas līmenī, tas tā kā uzmetot aci pudelei vai trauciņam var uzreiz redzēt, vai tas ir pareizi pilns, jebšu nedaudz ir noliets. Tad nu, lūk, mūsu trauciņš nav vairs pilns. Pirmais uz mājām ir devies mīļais Sniedziņš, jeb cēlajā vārdā Zulu Almodovar Beckett Elf. Un, ja mēs nezinātu, ka mīļo puiku redzēsim vēl bieži un daudz, tad skumtu. Sniedziņš (mēs ar nepacietību gaidām, kāds tad būs čaļa mājas vārds) papildinās lielisko Agnetes, Reiņa un Grama komandu!

17. marts - Kucēni pirmoreiz ārā un daudzbilžu galerija

Peļķu burvībai nevar pretoties pat mazi kucēni
Peļķu burvībai nevar pretoties pat mazi kucēni

Kucēni šodien pirmo reizi bija ārā! Šo pasākumu mēs gribējām veikt jau sen, taču kaut kā līdz šim nebija izdevies. Jo kucēnu vešana ārā prasa daudzu cilvēku līdzdalību, viņus saganīt ir liela atbildība. Un gadījumos, kad pietiktu cilvēkresursu šim pasākumam, mūs pievīla laika apstākļi. Bet galu galā, šodien pirmo reizi kucēni bija ārā! Kā viņiem tur patika! Lielie suņi (un galvenokārt jau Bekets) ierādīja visas labās lietas, ko ārā var darīt – grauzt daudzos kociņus, ķert vienam otru, un, protams, peldēties peļķēs.

Jā, lai runā fotogrāfijas! Šoreiz kadrā vairāk tika metiena šokolādīgā daļa- kucēni tika vesti ārā pa daļām, reizē uzmanīt vairāk kā 4-5 nebija mūsu spēkos. (Un vēl, mēs zinājām, ka melnus suņus ir grūtāk bildēt, nekā šokolādes. Tagad mēs zinam, ka arī uz melniem kucēniem darbojas tieši tāda pat likumība).

13. marts, Sveicieni ar pavasara iestāšanos!

Šonedēļ visvairāk turam īkšķus par Elfas māsu Estee Audzētavā Teodori, nedēļas beigās ieradīsies viņas pirmie kucēni. Starp citu, šeit ir Teodoru G metiena blogs, ļoti, ļoti aizraujoša un interesanta lasāmviela.  

 

Zazzle April
Zazzle April

Gandrīz visi mūsu kucēni ir atraduši savus saimniekus, un mēs izbaudām pēdējās nedēļas kopā ar viņiem. Abi šokolādes puiši (vismaz pagaidām) būs rīdzinieki. Sniega suni jaunajās mājās gaidīs krietni pieredzējušāks šokolādes draugs, kurš mācīs viņu visās suņu gudrībās un blēdībās. Sniedziņam tiek plānota gan apmācību, gan izstāžu karjera. Artaņjanu, pagaidām varēs sastapt Ziedoņdārza pusē, puiša galvenais uzdevums būs darboties kā neaizstājamam mājas mīlulim un kompanjonam. Vai saimniekus kādreiz aizraus arī citas suņu pasaules aktivitātes, to rādīs laiks.

Abigaila, mājas vārdā būs Melinda, un viņa mūs pārstāvēs Daugavpilī, arī viņu jau mājās gaida labrador draudzene. Mums liels prieks par to, ka meitenei tiks plānota nopietna izstāžu karjera. Palaidne Arquette (meitene ar sūnu zaļo banti) savukārt būs bauskiniece, un arī viņai saimnieku prombūtnē nebūs vientulīgi, – Arquettes, kas mājas vārdā tiks saukta par Šoko, kompānija būs suņu meitene Šanele. Un arī viņu mēs vēl noteikti redzēsim. Tad nu esam tikuši līdz melnajai metiena daļai. Angelico (zaļā bante) mājās tiks saukts par Džonatanu, un viņš savu ģimenes lutekļa pienākumu pildīs Pierīgā. Ziko Armstrongs mājās tā arī tiks saukts – par Ziko, un viņš būs valmierietis. Un, ak, laimīgais labradors, viņš dzīvos Gaujas krastā! Taču ūdeņi ir sīkums, brīnišķīga ģimene būs viņa lielākais ieguvums.

Pašreiz bez saimniekiem ir tikai melnā Aprīlīte, meitene ar rozā banti. Meklējot saimnieku priekšroka tiks dota kurzemniekiem (joks, protams. Bet Kurzemē tiešām pagaidām nav neviens no mūsējiem). Meitene ir kolosāla! Ļoti aktīva un enerģiska, ļoti orientēta uz cilvēku. Un glīta ar! Tie, kam viņa iekritusi sirdī, nekautrējieties, zvaniet vai rakstiet.

 Vēl kāds ļoti, ļoti priecīgs notikums no pagājušās nedēļas – mājas ir atraduši visi Beketa bērni metienā audzētavā „Svētes”! Panākumus viņiem vienmēr uz visur, veselību un gādīgus saimniekus.

8. marts- 7 nedēļas

Sirsnīgus sveicienus visām dāmām sūta mazais Armstrongs, Artaņjans, Angeliko un Almodovars. Un sveicienam, protams, pievienojas tētis Bekets!

Šodien kucēniem liela diena, viņi tika saskaitīti un uzskaitīti, sapotēti un čipoti, un galu galā ieguva savu pirmo dokumentu - vet pasi. Un tas neglābjami atgādina, ka tieši divas nedēļas no šī brīža, jau pirmie kucēni dosies pie saviem jaunajiem saimniekiem. Tas tiešām būs ļoti bēdīgs un priecīgs brīdis mums, divkājainajiem saimniekiem. (Kucēniem gan jau dominēs priecīgās un jautrās sajūtas). Bēdīgs tamdēļ, ka jāšķirās no mazajiem bumbuļiem, priecīgs tamdēļ, ka visi jaunie saimnieki mums dikti patīk,un domājam, ka mazajiem būs brīnišķiga dzīve pie jums!

7.marts, guļamgalerija

Tieši tik rātni kucēni izskatās, kad čuč. Un to viņi sāk darīt arvien mazāk un mazāk, un tad, kad ir nomodā, tad prāts tik uz palaidnībām nesas!

2.marts, ātrā stājas galerija, 6 nedēļas

1.marts, vārdi

Piktie kucēni. Vienrīt Augustiņš mums ļāva mazliet ilgāk pagulēt, un kucēnu brokastis mazliet iekavējās.
Piktie kucēni. Vienrīt Augustiņš mums ļāva mazliet ilgāk pagulēt, un kucēnu brokastis mazliet iekavējās.

Mums ir gatavi kucēnu vārdiņi! Galvenais kucēna vārds sākas ar burtu A, jo šis ir mūsu pirmais metiens. Un galvenajam vārdam priekšā ir īss vārdiņš, kas sākas ar burtu Z (jo šis ir burts, kuru mums iedeva klubs). Tātad, katram ir divi vārdi, kuriem seko kopīgs metiena „uzvārds” Beckett Elf.

Sniega suns tika pie vārda Almodovar (Zulu Almodovar), mēs nemaz nešaubāmies, ka viņš būs tikpat interesants, savdabīgs, pārsteidzošs kā šī režisora filmas. Sarkanais čalītis mums būs musketieris Artaņjans (Z'Artagnan), ne jau tamdēļ, ka būtu īpaši kareivīgs vai kauslīgs, nemaz ne, drīzāk gan tādēļ, ka viņam piemīt īsts francūža šarms. Mazliet noslēpumainais zaļās bantes puisis nesīs renesanses gleznotāja Angeliko vārdu (Zimply Angelico), savukārt Violetais čalis ir tik nosvērts un pamatīgs, ka nolēmām, nosaukt viņu par Armstrongu (Ziko Armstrong) - tas, protams, par godu ASV astronautam. Ceram gan, ka mūsu čalītis jaunas teritorijas neatklās. Tad nu esam tikuši pie meitenēm. Sūnzaļās bantes meiča ir tikusi pie vārda par godu Patrīcijai Arketei (Zazza Arquette), Bēšā meitene savukārt būs Abigaila (Zoe Abigail), bet mūsu vienīgā melnā meitenīte būs Aprīlīte (mums jau dikti patīk tie mēnešu nosaukumi), jeb Eiprila (Zazzle April).

23. februāris, stājas galerija

Nu visi ir sastutēti uz kājām, un rezultātu varat redzēt mazliet zemāk. Bildītes taisītas šodien, vakar, aizvakar. Kā jau ierasts, katram pa trim, visi piedzimšanas secībā, Sniedziņš, Rozā, Sarkainais, Bēšā, Zaļais, Violetais, Sūnzaļā. Un pēc šīs uzskaites arvien vairāk saprotu, ka jāķeras klāt vārdu rakstīšanai.

20. februāris, vesels 1 mēnesis

Vakar kucēni kļuva tieši mēnesi veci, un viņu ikdiena paiet tā kā pienāktos maziem labradora kucēniem – viņi ēd & rotaļājas & čuč & ēd & rotaļājas, un tā joprojām. Visi aug jo dienas jo glītāki, dzīvespriecīgi un enerģiski. Un ļoti labprāt uzņem ciemiņus, gan lielus, gan mazus murcītājus un mīļotājus. Kucēnu mītne ir paplašināta, un tagad sastāv no apmēram 1/3 viesistabas un visas virtuves.

Mums smagākie puiši ir Sniega suns un drīz pēc viņa Violetais čalis, abi jau krietni pāri 3kg. Pārējie sver robežās no 2,5 līdz 3 kg. Paši ašākie ir Sarkanais puika un Laškrāsas meitene – šis pārītis dienās būs kārtīgi aportisti (Baiba & Co, paldies par zaļajām mantiņām, tās ir tieši laikā), lielākā individuāliste ir melnā meitene ar rozā banti, jau tagad ir redzams, ka viņa ir ļoti orientēta uz cilvēku.

Daļa kucēnu jau ir iepazinušies ar saviem jaunajiem saimniekiem, un mums ir milzīgs prieks, ka vismaz 3 kucēnus savās jaunajās mājās gaidīs 4 - kājains draugs vai draudzene – labradors. Galu galā, kas tad var būt labāks par labradoru? Ja nu vienīgi divi labradori!

Ar saviem jaunajiem saimniekiem vēl nav iepazinušies divi puiši – šoko čalis ar sarkano banti, un melnais puisis ar violeto banti. Ja kāds vēl šaubās – droši! Kā arī pašus īpašākos saimniekus meklējam mūsu melnajai meitenei.

 

Gaidiet no mums pirmās stājas bildītes jau pavisam drīz!

11.februāris

Kucēni aug jo dienas lielāki, un tagad visi sver jau ap 2 kg (tātad, mums kopā ir 14 kg laimes!), un mamma Elfa nav vairs tādā sajūsmā par barošanu. Kāds tad tur brīnums, izbarot šādu bariņu nav nekāds joks. Tad nu vakar sākām nākt Elfai talkā, un piedāvājām mazajiem pienā vārītu auzu putru, tā tāda pirmā nopietnā „lielo suņu” ēdienreize. Kucēniem patika! Un, protams, šo notikumu iemūžinājām fotogrāfijās.

Vēl pagājušo nedēļu paplašinājām kucēnu mītni, bet nu jau ar vīru kasām galvas – šķiet, ka jāpaplašina būs atkal, lai kucēniem vairāk vietas spēlēm un rotaļām.

9. februāris, tēva diena

Mums bieži jautā, kā jaunais tētis Bekets reaģē uz kucēniem. Skaidrs ir viens, bērnu apkopšanā viņš noteikti nepiedalās. Kad kucēni dzima, un viņš dzirdēja jaundzimušo kucēnu pīkstēšanu, tik lielas acis savam sunim sen nebiju redzējusi! Bet, kad kucēni bija piedzimuši, Beketam bija no viņiem bail. Viņš acīmredzami nesaprata, kas ir šie nelāgi smakojošie, jocīgie un kustīgie radījumi, un labāk turēties no kucēnu kastes pa gabalu, jo redz, Elfai jāguļ pie kucēniem (ak, nabags!), tādēļ jāuzmanās, lai saimnieki arī viņam neuzliek šādu pienākumu.

Nedēļā, kad kucēniem vērās vaļā acis, Bekets laiku pa laikam nāca uz kucēnu kasti bažīgi palūrēt. Varēja redzēt, kā sunim lēnām nāk atklāsme - tie taču ir kucēni. Augoši! Septiņi?! Un, tagad, kad mazie tiek palaisti pastaigāt arī pa dzīvokli, tad jau Beketam bailes ir prom, tiesa gan, viņš acīmredzami nesaprot, ko tie pārējie var ņemties ap mazajiem, viņi noteikti nav tādas uzmanības vērti!

Šorīt pamodāmies no kucēnu riešanas (aha, izsalkuši, sauc mammu), pēc brīža bija dzirdama tikai viena rejoša balstiņa (hmm, jokaini, jāiet skatīties). Izrādās, laikā, kad pārējais kucēnu metiens ir laimīgi ticis pie brokastīm, Violetajam čalim ir nepaveicies – viņš ir kaut kādā veidā ticis ārā (aha, tēva gēni) no kucēnu mītnes, un apmaldījies viesistabā. Un tad atradis vienīgo labo un silto sunisko objektu – dīvānā gulošo tēti Beketu. Un uzstājīgi rēja pie viņa ķepām. Ieejot viesistabā sastapāmies ar Beketa nelaimīgi apmulsušo un viegli aizkaitināto skatienu „un, ko man tagad vajadzētu darīt?!” Tāds nu bija suņa pirmais privātais piedzīvojums ar kucēnu.

Vakardienu mazie uzņēma pirmos raudzībniekus, un pēc tam pirmo reizi nogaršoja kaut ko no „pieaugušo ēdiena” – mazliet biezpiena. Tie, kuri bija ieinteresēti pamosties, un apskatīt atnesto, tie atzina šo lietu par ēdamu. Bet viennozīmīgi biezpiens vislabāk garšoja Bēšīgai meičai!

7. februāris; gandrīz 3 nedēļu galerija

Kucēni aug acīmredzami, un pēc pāris dienām būs jau trīs nedēļas veci. Un daži naskākie jau sāka pārbaudīt, vai iespējams tikt pāri voljēra maliņai, tādēļ šodien kucēnu mītne tapa paplašināta. Un tapa kucēnu portreti. Ņemiet pa labu, kā sanācis!

(ar kursoru uzbraucot uz bildes, parādās ģīmja īpašnieks. Un kā jau vienmēr, bildes sakārtotas dzimšanas secībā - katram pa trīs).

5.februāris, atskaite

Kucēniem šodien rit 18. dzīves diena! Un visi jau glīti turas un pārvietojas uz 4 kājiņām. Nedēļas sākumā pirmie acis sāka vērt vaļā zaļais puisis un rozā meitene, pirmo buču mēs saņēmām no Sniega suņa. Lai cik dīvaini nebūtu – par nadziņu apgriešanu. Muzikālākās balss īpašnieks mums ir sarkanais čalis. Nē, tas nenozīmē, ka viņš ir skaļākais – skaļākie mums ir melnās brandžas pārstāvji. Sarkano mēs esam dzirdējuši rejam tikai vienreiz.

Nu jau nomoda brīžos kucēni sāk spēlēties. Bučas arī sākam saņemt no jau gandrīz no visiem. Tuvākajās dienās (es ceru, ka jau rītdien) būs kucēnu portretu galerija ar atvērtam acīm. Lai gan ašākajiem acis vaļā jau daudzas dienas, pie portretu galerijas kavēšanās vainīgi divi puiši - sarkanais un violetais, viņu acis ir pēdējās, uz kurām gaidām.

Un no nākamās nedeļas uzņemam ciemiņus! :)

 

30.janvāris, stāsts par favorītiem, jeb kā kucēni dzima

Māsiņas
Māsiņas

Mums jautāja, vai mēs jau esam izvēlējušies kādus favorītus starp kucēniem. Atbilde ir jā, un nē. Viņi vēl ir pārāk maziņi, lai varētu spriest par raksturiem vai nopietnākām perspektīvām pieaugot, un, protams, visi viņi ir īpaši, un tā paskaitot, to favorītu sanāk dikti daudz. Sniega suns vienmēr būs mūsu mīlulis, galu galā, viņš ir mūsu pats, pats pirmais kucēns, tās sajūtas, kad vīrs mani vienos naktī pārsteidza ar skaļu IR, IR, IR, un deva rokās slapju kunkuli, kas steigšus bija jāatbrīvo no augļapvalkiem, jānoslauka, jāpieliek pie pupa, tās ir natkārtojamas! Un, vēl Sniega suns ir īpašs ar to, ka pārsteidzoši pieņēmās svarā. Sākotnēji man šķita, ka mēs esam viņu pie dzimšanas nepareizi nosvēruši, jo piedzimstot viņš bija no „vieglo gala”, bet pāris dienās kļuva par svara līderi. Zaļais puika ir īpašs, jo ir mūsu rūpju bērniņš, - piedzimstot viņam bija dažas problēmas, un bija šaubas, vai bez nelielā kosmētiskā defekta, nav vēl kādas slēptās problēmas – tādēļ arī puisis tika pie zaļas bantes – lai būtu spēks augt. Un mums par lielu prieku, viņš auga, un ņēmās svarā tāpat kā visi. Violetais suns negribēja dzimt, kamēr es biju mājās. Viņu saņēma vīrs, minūti pēc tam, kad biju izgājusi pa dzīvokļa durvīm, vēl braucot ārā no pagalma, redzēju, ka Dzintars man kaut kādas jocīgas zīmes pa logu rādīja. Kad pēc pusstundiņas atgriezos, izrādījās, ka viņš ar pirkstiem bija rādījis sešinieku – ka nu jau mēs esam seši! Patlaban violetais ir liels un varens puika, un viņa mastif-ģīmītis ir kolosāls. Mēs ceram, ka viņš augs par foršu čali, un būs viss tēvā. Patlaban mana favorīte no šokolādes meitenēm ir gaiši zaļās bantes meitene. (Lai gan šobrīd abas šoko meitenes šķiet ļoti, ļoti līdzīgas. Ceram, ka nepienāks brīdis, kad savas bantes pazaudēs abas reizē – tad būs ziepes). Viņa piedzima pēdējā, un mani ne pa jokam nobiedēja – šķita, ka šis kucēns ir piedzimis nedzīvs. Taču ne, viņa ātri sāka elpot! Melnā meitene ar rozā banti noteikti ir mana favorīte, vienīgā melnā meitene, un sākumā viņa bija dikti liela un īsts bosiks, atsita visus blakus esošos no pupa. Tagad, kad mazie sāk slieties uz visām 4 kājām, un ne vairs šļūkt, rozā meitenei staigāšana padodas vislabāk un glītāk un stabilāk no visem. Ar ko Sarkanais suns un Bēšīgā māsa īpaši? Noteikti ar to, ka abi piedzima nakts vidū viegli un raiti, ar neilgām atstarpēm (kā pēc tabulas var redzēt), atšķirībā no daudziem citiem (gandrīz varētu teikt – visiem pārējiem) metiena kucēniem, un neradīja saviem audzētājiem pamatīgu satraukumu, ka kaut kas nebūtu kārtībā. Ceram, ka arī raksturi šiem mazajiem būs skaisti, gludi un viegli, gluži kā viņu mammai Elfai!   

27. janvāris, pilna nedēļa

Vakar kucēni kļuva tieši nedēļu veci, un šim notikumam par godu, tika kārtīgi nosvērti. Tādu nelielu „ātro” svēršanu jau mēs pirmās nedēļas laikā veicām katru dienu, ne jau lai skrupulozi sekotu līdzi svara pieaugumam pa dienām, bet, lai būtu droši, ka svarā ņemas visi kucēni, un cīņiņā pie "piena kannām" neviens netiek atstums. Tad nu nosverot kārtīgi, un pierakstot rādījumus, rezultāti mani pārsteidza. Dzimšanas svaru nedēļas laikā dubultojuši ir visi (nu labi, rozā meitene par 20 gramiem iepalika ), taču daži ir gandrīz trīskāršojuši. Tātad pirmās trīs smagsvara vietas: Zilais Sniega suns ar 1kg un 100 gramiem, godpilnā otrā vieta ir Violetajam puikam (lai lasītāji nemulstu – šis čalis pie dzimšanas dabūja oranžu banti, taču dažādu iemeslu dēļ, tā tika samainīta pret violetu. Mūsuprāt piestāv labāk!) 1 kg un 50 gramiem; un trešā vieta ir šoko meitenei ar sūnu zaļo banti – tieši 1 kg. Un pārējie kucēni arī drīz seko- zaļais puika 960g; sarkanais un bēšīgā meitene- 890g, rozā meitene-880g. Lūk, tik svarīgi esam nedēļas vecumā!

Bet tas bija vakar! Šodien jau noteikti ir vairāk! ;)

 

Kucēnu pirmās individuālās galerijas - nedēļu veci!

Mūs var atrast arī Facebook:

https://www.facebook.com/beckettelf